Ikdienas steigā mēs bieži kļūstam stresaini un viegli aizkaitināmi, kas noved pie muskuļu un fascijas saspringuma. Šis saspringums, savukārt, ietekmē mūsu elpošanas sistēmas darbību. Elpošana ir saistīta arī ar sirds un asinsvadu sistēmu, tāpēc jebkādi traucējumi elpošanas procesā var radīt plašāku ietekmi uz veselību.
Ja elpošana nav efektīva, tas ietekmē ne tikai fizisko un emocionālo pašsajūtu, bet arī katras organisma šūnas darbību. Elpošana nav tikai fizioloģisks process, bet arī anatomisks process, kas prasa pareizu muskuļu darbību.
Ja elpošanas muskuļi – diafragma un starpribu muskuļi – nestrādā pilnvērtīgi, iesaistās palīgmuskulatūra, kas veicina virspusēju elpošanu. Tā rezultātā samazinās skābekļa pieplūde audiem, kas izraisa fizisku un mentālu nogurumu, kā arī pasliktina emocionālo pašsajūtu.
Elpošanas palīgmuskulatūras pārslodze var radīt saspringumu kaklā, plecu joslā un krūtīs. Tas samazina asins plūsmu uz galvas smadzenēm un var izraisīt citas problēmas. Slikta elpošana var arī veicināt diafragmas spazmu, kas ne tikai izraisa diskomfortu "saules pinuma" rajonā, bet arī pasliktina gremošanas, limfas un asinsrites funkcijas, traucē plaušu un sirds darbību, pazemina imunitāti, sliktākas miega kvalitātes un paaugstina stresa līmeni.
Skābeklis ir dzīvotspējīgs mūsu audiem, tāpēc pareiza elpošana ir būtiska veselībai.
Kā uzlabot elpošanu?
Vienas no efektīvākajām metodēm, kas palīdz uzlabot elpošanu un trenēt elpošanas muskulatūru, ir Joga un Pilates. Šīs metodes īpaši akcentē elpošanas muskuļu elastību un spēku.
Ikvienā Pilates un Jogas nodarbībā instruktori uzsver elpošanas sasaisti ar kustībām un integrē elpošanas vingrinājumus, tādējādi uzlabojot elpošanas muskulatūras darbu un kopējo ķermeņa funkcionēšanu.
Commentaires